Galvenie secinājumi
1) Prasmju attīstīšana nav prioritāte
Pretēji globālajai praksei, uzņēmumi Baltijas valstīs joprojām galvenokārt koncentrējas uz ārējo kandidātu atlasi, nevis savu pašreizējo darbinieku prasmju pilnveidošanu. Turklāt, tika noskaidrots, ka 41% Latvijā strādājošo paši nemaz nezina, ko vajadzētu mācīties, lai saglabātu konkurētspēju un turpinātu būt noderīgi darba tirgum arī nākotnē, tādā veidā tieši ietekmējot darbinieku prasmju plaisas palielināšanos. Tika secināts, ka visbūtiskākais veiksmes faktors ir skaidras darba devēju vadlīnijas un iniciatīva.
2) Prasmju attīstīšanai nav stratēģiskas pieejas
65% uzņēmumu atzina, ka viņu pieeja prasmju uzlabošanai nav stratēģiska un neņem vērā ilgtermiņa stratēģiskos biznesa mērķus.
3) Darba devēju atbalsts prasmju pilnveidošanai ir minimāls
4) Prasmju pilnveidošanai ir pozitīva ietekme
Neraugoties uz izaicinājumiem, 76% uzņēmumu pēc investīcijām darbinieku apmācīšanā ziņoja par darbinieku produktivitātes uzlabošanos. 51% ziņoja, ka darbinieki spēj labāk realizēt uzņēmuma stratēģiskos mērķus, un 29% uzņēmumu ziņoja par palielinātu iespēju pārkvalificēt darbiniekus uzņēmuma iekšienē.
Lai lasītu vairāk par šo tēmu un uzzinātu šobrīd visaktuālākās un arī nākotnes prasmes, kā arī ko darba devējs var darīt, lai veicinātu darbinieku dalību profesionālās apmācībās, lejuplādē pilno pētījumu (pieejams tikai angļu valodā).
